2000.g. uzņēmums “DITTON” iegādājās rūpnīcas akcijas, savukārt 2002. g. rūpnīcas nosaukums tiek mainīts uz akciju sabiedrību “DITTON pievadķēžu rūpnīca”.

2011.-2015.g. ir veikta ēku rekonstrukcija un iegādātas termiskās apstrādes, štancēšanas, slīpēšanas iekārtas un automātiskas virpas.

2015.g. AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” īstenoja Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstīto projektu „Ražošanas telpu izveide AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” brīvajās ražošanas platībās” (№ L-IZI-14-0003). Projekts tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.2.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” ietvaros. Pasākumu virknes rezultātā no ražošanas brīvajās teritorijās 30 371 m² platībā ir izveidotas apstrādes rūpniecības nozares komersantu prasībām atbilstošas ražošanas telpas.

2015.g. rūpnīca iestājās Eiropas jaudas transmisiju izplatītāju asociācijā (angļu val. – “EMEA Power Transmission Distributors Association“ vai EPTDA) un 2018.g. asociācijā “BearingNet“, kas ir vislielākais pasaules uzziņu dienests gultņu un jaudas pārneses elementu ražotājiem un izplatītājiem.

Šodien AS “DITTON pievadķēžu rūpnīca” strādā divos virzienos:

• Pievadķēžu projektēšana un ražošana atbilstoši ISO/DIN, ANSI, GOST standartiem, t.sk. produkcijas pārdošana. Izmantoto izejvielu kvalitāte un gatavas produkcijas īpašību kvalitāte tiek pārbaudītas attiecīgajos ražošanas posmos ar mūsdienīgām testēšanas iekārtas.
• Industriāli tehnoloģiskā parka “DITTON” 30 000 m² platībā attīstība.

Līdz ar Latvijas Republikas atjaunošanu Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā pārgāja Latvijas Republikas Rūpniecības ministrijas pārziņā.

1991.-1995.g. jauno pievadķēžu ražošanas apguve gāja roku rokā ar aktīviem produkcijas noieta tirgus meklējumiem.

1994.g. Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā iestājās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācijā (MASOC).

Eiropas tirgus izpētes centrs atzīmēja rūpnīcu ar četriem starptautiskajiem apbalvojumiem par panākumiem organizācijas vadīšanā un Eiropas tirgus apguvē.

1995.g. privatizācijas rezultātā rūpnīca pārtop par publisko akciju sabiedrību.

Pievadķēžu rūpnīcas izlaižamas pamatprodukcijas ražošana koncentrējās štancēšanas, termiskās apstrādes, montāžas un automašīnu ķēžu cehos.

1982.g. rūpnīcai tika pasniegta PSRS Ministru padomes prēmija “Par izciliem projektiem un to būvēšanu”.

1985.g. Latvijas PSR  Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezīdijs apbalvoja rūpnīcu ar otro vietu republikas mēroga konkursā “Labākais Latvijas PSR eksportieris”.

1985.- 1990.g. iesākās darbs pie automātiskām rotoru un konveijeru līnijām.

1988.g. Daugavpils pievadķēžu rūpnīca saņēma Latvijas PSR Ministru padomes godalgu “Par augsto pievadķēžu kvalitāti bērnu riteņiem “Spārīte””.

Kopējais saražoto tautas patēriņa preču apjoms 1988.g. sasniedza 80 miljonu rubļu. Rūpnīcas ražoto preču sarakstā bija vairāk par 30 priekšmetiem. Pamatgrupu veidoja velotehnikas izstrādājumi, piem., ķēdes, pedāli, pumpas, zvani, spoguļi, bērnu riteņi.

1970.-1977.g. laikā bija būvētas jaunas ražošanas platības Višķu ielā 17, kur 1971.g. bija izlaistā rūpnīcas pirmā produkcija, un tieši 179 tūkstoši metri automobiļu ķēžu.

Kopš 1975.g. rūpnīcā strādā darbgaldu būves cehs un konstruktoru tehnoloģiskais birojs, kur projektēja darbgaldus un citu aprīkojumu. Visas ar ķēžu ražošanas gaitu saistītas iekārtas, izņemot termiskās apstrādes preses, kas kopumā sastādīja 52 pozīcijas un 600 vienības, tika projektētas un izgatavotas rūpnīcā. 12 izstrādājumi tika patentēti. 16 rūpnīcas darbinieki vairākkārt bija atzīmēti ar balvām PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādē (apzīmējums kriev. val. – “VDNH”).

Kopš 1976.g. 5.augusta rūpnīcas nosaukums ir Daugavpils pievadķēžu rūpnīca.

Visa produkcija, kurai bija jābūt licencētai, tika licencēta ar PSRS Valsts kvalitātes zīmi. Produkcija tika ražota gan iekšējā, gan ārējā tirgus pieprasījumam. Preces tika eksportētas uz Beļģiju, Itāliju, VFR, Holandi, Kolumbiju, Brazīliju, Somiju, Jugoslāviju, Ungāriju un Jemenu.

1978.g. izveidots bērnu trīsriteņa “Spārīte” ražošanas cehs.

1964.g.vienlaikus ar pievadķēžu ražošanu un lauksaimniecības un rūpniecības iekārtu ķēžu apgūšanu tika iegādāts jaunais aprīkojums no Vācijas un Čehoslovākijas.

Ar PSRS vadības lēmumu no 1968.g. 4.aprīļa rūpnīca tika iekļauta Volžskas autorūpnīcas (šodien ОАО “AvtoVAZ”) 34 rūpnīcu-pavadoņu sarakstā, līdz ar to nodrošinot pievadķēžu piegādi automobiļu sadales vārpstas piedziņām Volžskas autorūpnīcas konveijera līnijām ilgtermiņā. 

Ar Padomes Savienības vadības lēmumu no 1949.g. 16.jūlija Iževska motociklu rūpnīca tiek pārnesta uz Daugavpili, kur izvietojās Dorožnikova ielā 17 (šodien Jelgavas ielā 1). Rūpnīca “Motovelocep” turpināja motociklu, riteņu un mašīniekārtu ķēžu ražošanu.

Kopš rūpnīcas darbības iesākumiem tā bija Tirdzniecības un rūpniecības palātas (kopš 1990.g. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras) biedrs.

1959.-1962.g. uzbūvēta jauna ražošanas ēka.